• zvanot uz tālruņa numuru 64628026
  • nosūtot paziņojumu ar rādījumiem uz elektronisko adresi: abonenti@rezeknessiltumtikli.lv
  • norādot rādījumus uz mēneša beigām maksājuma uzdevumā sadaļā piezīmes, veicot apmaksu internetbankā

Rādījumus nepieciešams iesniegt vienu reizi mēnesī līdz 31.datumam

  • papīra veidā
  • elektroniskā veidā

 

Rēķinu piegāde uz dzīvokļa īpašuma adresi, ievietojot rēķinu pastkastē, tiek nodrošināta ikvienam klientam dzīvojamās mājas ietvaros, kā arī ikviens klients var saņemt ikmēneša rēķinu elektroniski.

Lai rēķini ātri un laicīgi nonāktu pie pakalpojuma Lietotājiem, lūgums klientiem rēķinus saņemt elektroniski – savā e-pastā. Tas ir ne vien ērtāk un ātrāk, bet arī videi draudzīgāk.

Jūs varēsiet saņemt sagatavoto rēķinu par kārtējo norēķinu periodu elektroniski, ja no sava e-pasta sūtīsiet mums pieprasījumu iesnieguma veidā, kurā būs norādīts Jūsu vārds un uzvārds, abonenta numurs un e-pasta adrese uz kuru vēlaties saņemt rēķinus.

Iesniegumu var aizpildīt klātienē  SIA “Rēzeknes siltumtīkli” Klientu apkalpošanas daļā klientu pieņemšanas laikos, vai to izdarīt elektroniski mājas lapā www.rezeknessiltumtikli.lv.

Veidlapas formu var atrast sadaļā: Iedzīvotājiem > Dokumentu veidlapas > Iesniegums par rēķina saņemšanu uz e-pastu. Iesniegumu sūtiet  uz e-pastu abonenti@rezeknessiltumtikli.lv. To  var arī iesniegt brīvā formā.

SIA “Rēzeknes siltumtīkli ” siltumenerģiju ražo un piegādā līdz līgumā noteiktai atbildības un piederības robežai (pamatā līdz ievadam ēkas siltummezglā) līdz kurai arī nodrošina siltumnesēja tehniskos parametrus, bet nenodarbojas  ar dzīvojamo māju iekšējo  siltumapgādes sistēmu apkalpošanu. Iekšējos siltumenerģijas apgādes tīklus mājā apkalpo pārvaldnieks, un visi jautājumi, kas ir saistīti ar iekšējo siltumenerģijas piegādes tīklu uzturēšanu, t.sk. pakalpojumu nesaņemšanu iekšējās sistēmās, dzīvokļu īpašniekiem jārisina ar savas dzīvojamās ēkas pārvaldnieku.

Latvijas būvnormatīvi nosaka, ka karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietās jābūt + 55 °C.

Karstā ūdens sagatavošanu nodrošina dzīvojamās mājas siltumpunktā uzstādītais siltummainis. Savukārt karstā ūdens cirkulāciju ēkas cauruļvados un piegādi katram atsevišķam dzīvoklim nodrošina cirkulācijas sūknis. SIA  “Rēzeknes siltumtīkli ” siltumenerģiju ražo un piegādā līdz līgumā noteiktai atbildības un piederības robežai, līdz kurai arī nodrošina siltumnesēja tehniskos parametrus. SIA “Rēzeknes siltumtīkli ” nenosaka karstā ūdens un apkures temperatūru ēkas iekšējā sistēmā. Dzīvokļu īpašnieki lēmumu par izvēlētiem karstā ūdens un apkures parametriem pieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Atbilstoši dzīvokļu īpašnieku pieņemtajam lēmumam, pārvaldnieks iestata izvēlētos parametrus ēkas siltummezglā.

Sakarā ar to, ka viena dzīvokļa atslēgšana var izjaukt visas dzīvojamās mājas centrālās apkures sistēmas hidraulisko līdzsvaru, uz mājas īpašnieka rēķina ir jāveic visas dzīvojamas mājas centrālās apkures sistēmas pārbūve un pārregulēšana.

Sildelementi, kas uzstādīti dzīvokļos, ir visas ēkas apkures sistēmas sastāvdaļa. Atslēdzot atsevišķus sildelementus no apkures sistēmas, tiek izjaukts projektētais hidrauliskais režīms un radītas citas tehniskas izmaiņas ēkas kopējā siltumapgādes sistēmā.

Rēķini par siltumapgādi tiek izveidoti aprēķina mēneša pēdējā datumā. Ja rēķina apmaksa ir veikta pēc uzrādītā apmaksas termiņa tajā, klients rēķinā redzēs parādu. Šajā gadījumā ir jāveic apmaksa tikai par tekošā mēneša aprēķiniem bez parāda, jo nauda kontā iemaksāta vēlāk.

Ja mājā darbojas karstā ūdens cirkulācijas sistēma, sakarsētajam ūdenim nepārtraukti cirkulējot mājas sistēmā, pat ja siltais ūdens netiek lietots no krāniem, siltumenerģijas patēriņš mājā rodas tam atdziestot cirkulējot karstā ūdens apgādes sistēmā, t.i., starpstāvu cauruļvados, dvieļu žāvētājos, pagraba un bēniņu cauruļvados, kā arī siltummezgla iekārtās. Tāpēc nav atļauts izmaksas sadalīt tikai uz siltā ūdens patērētājiem, jo cirkulācijas sistēma ir nevis atsevišķu dzīvokļu, bet gan visas mājas kopīpašums, un izdevumi tā uzturēšanai, tāpat kā par jebkuru kopīpašumu, ir dalāmi pilnīgi uz visiem mājas īpašumiem (dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām), pat ja ir demontēts dvieļu žāvētājs.

Kopsapulce var lemt par citu sadalījumu, taču jāņem vērā, ka vienam dzīvoklim samazinot maksu, pārējiem tā palielinās.

Vēršam klientu uzmanību uz to, ka vasaras periodā tiek veikts cirkulācijas aprēķins.

Starpapkures sezonā (no apkures sezonas beigām līdz nākošās apkures sezonas sākumam), saražotā siltumenerģija nodrošina karstā ūdens piegādi dzīvokļiem un uztur nepieciešamo temperatūru ēkas kopējā cirkulācijas sistēmā: stāvvados, siltummezglā, pagrabā, bēniņu cauruļvados, dvieļu žāvētājos (ja tādi ir uzstādīti).

Siltumcirkulācija nodrošina tūlītēju karstā ūdens padevi no ūdens maisītajā. Lai karstais ūdens būtu pieejams patstāvīgi, tam visu laiku ir jācirkulē mājas iekšējā sistēmā.

Siltumenerģijas patēriņš ūdens cirkulācijas nodrošināšanai rodas atkārtoti uzsildot ūdeni, jo cirkulējot pa ēkas iekšējo siltumapgādes sistēmu tas atdziest, un, lai varētu nodrošināt patstāvīgu karstā ūdens padevi tas ir patstāvīgi jāuzsilda.

Atbilstoši tam, maksa par piegādāto siltumenerģiju tiek aprēķināta no divām daļām – maksa par karstā ūdens sagatavošanu un maksa par cirkulācijas nodrošināšanu.

Maksa par piegādāto siltumenerģiju tiek aprēķināta pēc sekojošas metodes:

Karstā ūdens sagatavošana – proporcionāli izlietotā karstā ūdens daudzumam pēc skaitītāju rādījumiem dzīvoklī.

Cirkulācijas siltums tiek aprēķināts kā starpība starp kopējo siltumenerģijas daudzumu, kas tiek nolasīts no siltumskaitītāja un siltumenerģijas daudzums, kas ir izlietots karstā ūdens sagatavošanai visiem mājas dzīvokļiem. Ņemot vērā to, ka cirkulācijas sistēma ir visas mājas kopīpašums, maksa par siltumenerģiju tiek sadalīta proporcionāli dzīvokļu skaitam mājā. Piemēram, ja mājā ir 50 dzīvokļi, tad no katra dzīvokļa apmaksa būs 1/50 no kopējās summas par cirkulāciju mājā.

Maksa par cirkulāciju var atšķirties ne tikai dažādām ēkām, bet arī vienai ēkai dažādos norēķinu periodos, kas tiek skaidrots ar siltumenerģijas patēriņa starpību un starpība par patērētā karstā ūdens daudzums.

Liela nozīme ir tam, cik mājas iedzīvotāji ir patērējuši karstā ūdens un cik patiesa informācija ir iesniegta no iedzīvotajiem.

Maksa par cirkulāciju un maksa par karstā ūdens sagatavošanu tieši ir saistīta ar spēkā esošo siltumenerģijas tarifu.

Kopsapulce var lemt par citu sadalījumu, taču jāņem vērā, ka vienam dzīvoklim samazinot maksu, pārējiem tā palielinās.

Legionellas īpaši vairojas pie 20oC – 45oC temperatūras ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu, dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijās, elektriskajos ūdens sildītājos.

Ēkās kuru karstā ūdens sistēmas pēc projekta aprīkotas ar akumulējošām tvertnēm, ēkas īpašniekam jānodrošina karstā ūdens periodiska uzsildīšana virs 55oC, aktivizējot pretbakteriālo aizsardzību ar karstā ūdens automātiskā regulatora attiecīgajiem iestatījumiem.

Svarīgi regulāri dušu galviņas iztīrīt vai attīrīt no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt tās, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.

Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina reti lietojamie ūdens krāni un dušas. Tas  jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes. Laiku pa laikam nepieciešams skalot reti lietojamus krānus.

Ēku īpašniekiem (apsaimniekotajiem) būtu vēlams regulāri veikt dzeramā ūdens monitoringu atbilstoši 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumiem Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

Ēkās uzstādītie siltummezgli var nodrošināt diennakts režīmā karstā ūdens uzsildīšanu līdz 55oC izejā no karstā ūdens siltummaiņa, ēku pārvaldnieku (apsaimniekotāju) atbildība ir noteikt atbilstošus karstā ūdens režīmus.